Kā prognozēts, pēdējo mēnešu laikā inflācija stabilizējusies un nākamajā gadā turpinās samazināties līdz 2-3% līmenim [attēls]. Šī gada jūnijā un jūlijā gada inflācija samazinājās par 0.7 procentu punktiem līdz 4.3%, ko noteica izejvielu cenu stabilizēšanās pasaules tirgos un atsevišķu pārtikas produktu cenu kritums. Cenām straujāk samazināties neļāva pārmaiņas PVN un akcīzes nodokļu likmēs – šī gada inflācijas kāpumu par trešdaļu noteikuši tieši nodokļu paaugstināšana.
Šī gada 1. jūnijā tika palielināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam un benzīnam, bet ar 1. jūliju tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, kā arī atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzei un medicīnisko preču piegādēm. Izslēdzot visu nodokļu pārmaiņu ietekmi uz cenām, tas ir, ja nodokļi Latvijā kopš gada sākuma netiktu celti, šī gada jūlijā inflācija būtu sasniegusi vien 2.5%, augustā – vien 2.8% [attēls].
Augustā gada inflācija nedaudz pakāpās līdz 4.7%, lai gan mēneša laikā bija vērojams 0.3% kritums. Gada inflācijas pieaugumu pamatā noteica degvielas cenu bāzes efekts un nobīde apģērbu izpārdošanas sezonā, kas šogad beidzās mēnesi agrāk. Augustā turpināja pieaugt dabasgāzes tirdzniecības cena, kāpinot siltumenerģijas tarifus (par 1.3% mēneša laikā), kas nu jau ir par 6.8% augstāki nekā pagājušās apkures sezonas beigās (martā). Tomēr iekšzemes pieprasījumam joprojām saglabājās lejupvērsta ietekme uz inflāciju, un paredzams, ka šī gada atlikušajos mēnešos un arī nākamgad iekšējais pieprasījums neradīs augšupvērstu spiedienu uz cenām.
Turklāt pēdējo mēnešu laikā iezīmējusies virkne papildus faktoru, kas rada inflācijai lejupvērstus riskus. Pirmkārt, ASV un eiro zonas valstu parādu krīze atstās negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku un mazinās ārējo pieprasījumu, tādējādi arī palēninot Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas vēl vairāk samazinās iespēju, ka pasaules cenu un pašmāju nodokļu likmju paaugstināšanas radītais īslaicīgais cenu pieaugums Latvijā varētu iesakņoties. Gluži pretēji, iekšzemes pieprasījums šādos apstākļos turpinās saglabāties zems, radot inflācijai lejupvērstus riskus.
Otrkārt, krasi samazinoties izaugsmes tempiem nozīmīgākajās pasaules tautsaimniecībās, iespējams arī resursu cenu kritums, t.sk energoresursu un pārtikas cenu samazinājums pasaulē. Tas daļēji vērojams jau šobrīd: zināmu kritumu pēdējo mēnešu laikā uzrādījušas naftas cenas. Lai arī pārtikas cenas joprojām ir svārstīgas, atsevišķu produktu cenas nedaudz samazinājušās. Šajā sakarā bažas rada atsevišķu ekspertu komentāri par atsevišķu pārtikas produktu sagaidāmo cenu dinamiku, kas rauga arī turpmāk uzturēt cenu pieauguma gaidas. Svārstīgums specifisku piedāvājuma/pieprasījuma faktoru rezultātā vai pat atsevišķu preču grupu cenu pieaugums ir iespējams, taču jāņem vērā globālo norišu fons. Tas nepārprotami demonstrē – spiediens uz cenām mazināsies, un inflācijas prognozei aizvien skaidrāk iezīmējas lejupvērsti riski.
Avots: www.bank.lv
